Nav neviena, kurš nebūtu pieredzējis brūces radītās sāpes. Griezumi, skrāpējumi, apdegumi vai citas traumas izjauc normālu dzīves ritmu, pasliktina pašsajūtu un garastāvokli. Ko darīt traumas gadījumā? Kādas brūces mēs varam ārstēt paši?

Kad vērsties pie ārsta?

Ārsta palīdzība nav nepieciešama, ja brūce patiešām ir maza, virspusēja, trauma nav kombinēta, t.i., nav lielu sasitumu, asinsizplūdumu un nav aizdomu par kaulu lūzumiem vai mežģījumiem. Visos citos gadījumos ieteicams vispirms sazināties ar ārstniecības iestādi, konsultēties telefoniski, ko darīt katrā gadījumā un, ja nepieciešams, doties uz ārstniecības iestādi. Pirmkārt, tāpēc, ka tikai ārsts var pareizi novērtēt brūces smagumu, aizdomas par inficēšanās risku un nepieciešamības gadījumā izrakstīt vakcināciju pret stingumkrampjiem vai trakumsērgu. Bīstamas un slēgtas durtas brūces, piemēram, rozes ērkšķis vai uzkāpšana uz sarūsējušas naglas.

Koduma brūces

*Dzīvnieku izraisīti nelaimes gadījumi 

Visbiežāk pieaugušie un bērni dzīvnieku radītas traumas gūst no suņu kodumiem. Tie ir gan pašu suņi, kuri spēlējoties vai ēdot iekož, gan kaimiņu vai nepazīstami suņi, kuri, sajūtot apdraudējumu, ir gatavi iekost. 

Dzīvnieku kostas brūces 

Dažādi meža un mājas dzīvnieki var pārnēsāt trakumsērgu, tāpēc nepieciešams vērsties slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai traumpunktā. Ņem vērā, ka no trakumsērgas pasargā potēšanās tūlīt pēc dzīvnieka koduma. 

Kā palīdzēt cietušajam? 

• ja brūce stipri neasiņo, to mazgā ar ziepēm un ūdeni; 

• pārsien brūci; 

• ja cietušajam nav stipras asiņošanas, cietušajam pašam vai ar tuvinieku palīdzību jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Stipras asiņošanas gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113. 

Čūskas kodums 

Biežākie iemesli, kā rezultātā čūska iekož: 

• Nepamanot čūsku, uzkāpj tai virsū; 

• Lasot ogas, strādājot dārzā, staigājot pa garu zāli, ar roku vai kāju aizķer čūsku. 

Ko darīt, ja iekodusi čūska? 

Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta. 

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā: 

• Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk. 

• Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties. 

• Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos. 

• Neļaut atdzist cietušajam/pasargāt to no apkārtējās vides. 

• Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu. 

• Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātu asinsvadus. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu. 

• Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.

*nmpd.gov.lv

Kodumi ir bīstami, jo dzīvnieki var saslimt ar trakumsērgu.  Kas mums jādara, ja dzīvnieki sakoduši?

Ja mājdzīvnieks ir sakodis jūs, nepieciešams noskaidrot dzīvnieka īpašnieka adresi, uzvārdu, tālruņa numuru, vai dzīvnieks ir vakcinēts pret trakumsērgu un kad. Šie dati būs nepieciešami ārstam, lai izvērtētu brūces raksturu, jo tas ir atkarīgs no trakumsērgas vakcinācijas nepieciešamības. Pirmā palīdzība koduma brūcei tiek sniegta tāpat kā jebkurai citai brūcei.

Pirmā palīdzība negadījuma vietā

Pirmkārt, brūce ir jānomazgā, vēlams zem tekoša ūdens. Ja tas nav iespējams, tad ar  jebkuru tīru ūdeni.

Pēc tam āda ap brūci jāapstrādā ar dezinficējošiem antiseptiskiem līdzekļiem . Ja brūce nav dziļa, tikai nobrāzums, uz pašas brūces var uzklāt antiseptiskus līdzekļus.

Nelejiet uz brūces dažādus spirtus, joda spirta šķīdumu, briljantzaļo, jo audi, kas tieši saskaras  ar šiem šķīdumiem, atmirst, un dzīšanas process būs sarežģītāks un ilgāks. Stingri aizliegts brūcē kaisīt dažādus antiseptiskus pulverus. Joprojām ir gadījumi, kad pacienti nonāk slimnīcā pēc brūces apstrādes ar kseroformu (dzeltens pulveris ar nepatīkamu smaku). Šāda nepareiza aprūpe tikai piesārņo brūci un, protams, apgrūtina ārstēšanu. Neizmantojiet nekādus tautas līdzekļus – miltus, olu baltumu, sāli utt. Stingri aizliegts uz brūces likt vati, kuras šķiedras “ieaug” brūcē, pēc kā tās ir jāizņem un brūcei ir grūtāk sadzīt. 

Pamata soļi :

• Nomazgājiet brūci ar tīru ūdeni.
• Notīriet ādu ap brūci (un, ja tā nav dziļa, tad pašu brūci) ar dezinficējošiem antiseptiskiem līdzekļiem.
• Izvelciet tikai mazus svešķermeņus, neizņemiet dziļi iestrēgušos – vērsieties ārstniecības iestādē.
• Uzklājiet sterilu pārsēju.

Antiseptiķi ir lokāli lietojamas zāles, kas kavē vairumā mikroorganismu vairošanos vai iznīcina tos. Antiseptiskus līdzekļus plaši izmanto, lai ārstētu brūču infekciju un novērstu infekcijas atkārtošanos, jo pastāv augsts risks inficēt brūci. Tie ir nepieciešami lokālas un izplatītas brūču infekcijas ārstēšanai.

---