Palīdzība

Lielākā daļa cilvēku nezina, kā pareizi ārstēt brūces, lai nodrošinātu pareizu un ātru dzīšanu. Kad brūce ir dziļa, tiek bojāti dziļāki audi vai orgāni, var tikt bojāti arī lielie asinsvadi, muskuļi, nervi, cīpslas, kauli un iekšējie orgāni.

Tādējādi, ja trauma ir smaga, asiņošana parasti ir stiprāka, ir redzama dziļa audu destrukcija vai dziļi iestrēdzis svešķermenis. Šādos gadījumos vienmēr ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība– 113, un līdz tās ierašanās brīdim jācenšas sniegt cietušajam pirmo palīdzību.

Mazas brūces, parasti nobrāzumi, ir tikai virspusēji ādas bojājumi. Virspusējās brūces ir nekomplicētas brūces, kuru laikā tiek bojāta āda un zemādas slānis. Lielāko daļu laika šīs brūces sadzīst pašas ir pareiza aprūpe. Šādas brūces parasti daudz neasiņo, plūst tikai kapilārās asinis.

Kā pareizi sniegt pirmo palīdzību, ja  brūce ir sekla?

Bērnu nelaimes gadījumi un traumas rada bažas visiem vecākiem, un lielākā daļa negadījumu, kuros iesaistīti bērni, notiek mājās. Vecāki, kas nonākuši tik saspringtā situācijā, bieži vien ir apmulsuši un nezina, kā uzvesties un kā palīdzēt bērnam. Ko darīt, ja jūsu bērns ir ievainots?

Pirmkārt, jums vajadzētu nomierināt bērnu 

Pirmkārt, jācenšas nomierināt un mierināt cietušo bērnu, savukārt pieaugušais tajā laikā nedrīkst apmulst un objektīvi ir jānovērtē trauma. Ja bērns iekļuvis kautiņā, sasituma vieta ir pietūkusi, to nepieciešams atdzesēt un atpūsties. Ja jums ir aizdomas par lūzumu vai dislokāciju, jums jādodas uz medicīnas iestādi.

Ja brūce asiņo, ir jācenšas apturēt asiņošanu, viegli piespiežot brūci ar sterilu pārsēju. Ja asiņošana ir spēcīga, brūce liela, mēģiniet arī apturēt asiņošanu un izsaukt ātro palīdzību- 113.  Lasīt vairāk…

Kustīgs dzīvesveids ir veselīgs dzīvesveids. To saprotot, arvien vairāk cilvēku un cenšas pēc iespējas vairāk kustēties, sportot, pasīvās atpūtas vai sēdēšanas pie televizora vietā atvaļinājuma laikā izvēlas aktīvu atpūtu. 

Aktīvās atpūtas laikā cilvēki daudz pārvietojas, brauc ar velosipēdiem, kāpj kalnos, peld, un jebkura aktīva atpūta nav atdalāma no dažādām traumām – lielākiem vai mazākiem ādas nobrāzumiem, griezumiem, apdegumiem. Aktīvās atpūtas cienītājiem, iespējams, biežākā trauma ir dažādu ķermeņa daļu sasitumi, kuru rezultātā zem ādas izplūst asinis, vai dažādi nobrāzumi. Turklāt pat ērtākie apavi ceļojot var nolietoties.

Lai ceļojumi atstātu tikai patīkamus mirkļus

Biežākās ceļojumu traumas ir sastiepumi, sasitumi, kā arī nobrāzumi un griezumi. Biežs sasitumu un sastiepumu cēlonis ir nepareiza sagatavošanās vai pilnīga nesagatavošanās fiziskai slodzei, izturības trūkums. Šī ir viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj cilvēki, kas, visu gadu nesporto, brīvdienās uzreiz sāk daudz kustēties, strādāt fizisku darbu, kā rezultātā sasprindzina muskuļus, sāp locītavas un mugura. Liela slodze ne vienmēr ir sporta spēles, pietiek ekskursiju laikā pastaigāties ilgāk, lai izjustu šīs kaites.

Ceļojuma traumas…